Daudzās Eiropas pilsētās ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums, kas rada palielinātu spiedienu uz zemes izmantošanu pilsētu vajadzībām gan pilsētu teritorijā, gan apkārtnē, bieži izraisot
nekontrolētu pilsētu teritoriju izplešanos. Dati liecina, ka laikposmā no 2000. līdz 2018. gadam mākslīgā seguma klāto teritoriju izplešanās Eiropā pārsniedza prognozēto, balstoties uz
iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pilsētu teritoriju izplešanās, ko parasti uzskata par neilgtspējīgu, notiek jau ilgu laiku. Tomēr mūsdienās politikas diskurss koncentrējas uz ilgtspējas jēdzienu, un politiķi meklē veidus, kā izmantot teritoriālo plānošanu, lai pārvaldītu pilsētu izplešanos.

Teritoriju un ēku atkārtotu izmantošanu var uzskatīt par efektīvu veidu, kā samazināt pilsētu teritoriju izplešanos un tās ietekmi uz vidi, kā arī saglabāt apkaimes apdzīvotas un dzīvotspējīgas. To uzskata par pievilcīgu alternatīvu jaunu ēku būvniecībai vai līdz šim neapbūvētu teritoriju pārveidošanai par mākslīga seguma klātām teritorijām. Ņemot vērā aprites ekonomikas principus, īpaša uzmanība jāpievērš rūpniecības teritorijām, kurās notiek industriju pārkārtošanās un deindustrializācija.

Ilgtspējīgu urbanizāciju var virzīt, izmantojot teritoriālo pārvaldību un teritoriālās plānošanas pasākumus. Pastāv dažādi teritoriju un ēku atkārtotas izmantošanas instrumenti un līdzekļi, piemēram, (telpiski) stratēģiskie un koordinatīvie, strukturālie, procesuālie, finanšu un sadarbības instrumenti. Daudzi no šiem instrumentiem jau ir izmantoti, un šī politikas pārskata mērķis ir apkopot datus un pieredzi, kas palīdzētu Eiropas, valstu, reģionālajām un pilsētu iestādēm nodrošināt ilgtspējīgāku urbanizāciju.