Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir viena no Eiropas Savienības un tās vienotā tirgus “četrām brīvībām”. Daudzas ekonomiski dinamiskas pilsētas un reģioni ir pieredzējuši kvalificētu un daļēji kvalificētu darba ņēmēju ieceļošanu lielā skaitā, turpretī citi reģioni, jo īpaši Eiropas perifērijās, saskaras ar pretēju problēmu. Šie migrācijas modeļi rada ievērojamas reģionālas atšķirības un ir cēlonis daudzām sociāli politiskām problēmām, ar kurām šodien saskaras Eiropa.

Šī īsā politikas izklāsta pamatā ir šādi jautājumi.
▪ Kā Eiropas reģionus un urbānos centrus var klasificēt saistībā ar migrācijas modeļiem?
▪ Kādi teritoriālie un pārvaldības apstākļi izraisa kvalificētu un daļēji kvalificētu darba ņēmēju ievērojamu emigrāciju?
▪ Kāda ir paraugprakses politika un teritoriāli administratīvās pārvaldības mērogs, kas vajadzīgi, lai apturētu emigrāciju un piesaistītu/integrētu migrantus un cilvēkkapitālu?

Īsais politikas izklāsts galvenokārt balstās uz rezultātiem un pierādījumiem, kas gūti šādos ESPON 2020 projektos: “Geography of New Employment Dynamics in Europe” (“Eiropas jaunās nodarbinātības dinamikas ģeogrāfija”, ESPON EMPLOY); “Inner Peripheries: National territories facing challenges of access to basic services of general interest” (“Iekšējās perifērijas: valstu teritorijas, kas saskaras ar problēmām saistībā ar piekļuvi vispārējas nozīmes pamatpakalpojumiem”, ESPON PROFECY); “Impacts of Refugee Flows to Territorial Development in Europe” (“Bēgļu plūsmu ietekme uz teritoriālo attīstību Eiropā”, ESPON MIGRARE). Vērtīgas atziņas ir sniedzis arī ESPON 2013 projekts “Attractiveness of European Regions and Cities for Residents and Visitors” (“Eiropas reģionu un pilsētu pievilcība iedzīvotājiem un apmeklētājiem”, ESPON ATTREG).