Dzīves kvalitātes jēdziens papildina klasiskāku izpratni par teritoriju kā neatņemamu sabiedrības, ekonomikas un vides daļu. Tas piešķir personiskāku skatījumu uz teritoriju un attiecas uz to, cik labi mēs dzīvojam kādā vietā, kā mēs to izjūtam un pieredzam un ko no tās sagaidām. Šie aspekti kļuva īpaši skaidri pagājušajā gadā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ bijām piesaistīti savām pilsētām, ciemiem, apkaimēm un pat mājokļiem. Tas ļāva mums labāk apzināties, kā šīs vietas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Teritoriālās attīstības programmā 2030 dzīves kvalitāte ir raksturota kā “visas politikas pamatmērķis”. Bieži tā tik tiešām ir, taču politikā tā var parādīties ar dažādiem nosaukumiem vai sinonīmiem. ESPON pieeja atspoguļo dzīves kvalitātes sarežģītību konceptuālā formā, ko var novērtēt dažādos līmeņos, taču ko var izmantot arī lēmumu pieņemšanā, lai politiku labāk pielāgotu dažādām teritorijām. Tāpēc dzīves kvalitāte ir ne tikai neskaidrs vai aptuveni definēts politikas mērķis, bet arī politikas veidošanas instruments. To var izmantot, lai virzītu sabiedrības līdzdalību dažādos politikas veidošanas procesos, uzdodot pareizos jautājumus. Ja tā ir noteikta kā pastāvīga vide cilvēku attieksmes uzzināšanai, piemēram, “dzīvo laboratoriju” veidā, to var izmantot arī politikas integrācijai, pārraudzībai un pārskatīšanai.

Vai tas jūs interesē? Lūdzu, skatiet publikāciju zemāk.